Verga kakla siksna ir vieglāka par KARAVĪRA BRUŅĀM. 4.

Ceturtais un pēdējais tēmas  – Verga kaklasiksna ir vieglāka par karavīra bruņām ieraksts. Pēdējais un, manuprāt, nozīmīgākais, jo rezumējot visus iepriekšējos tēmas ierakstus, vajadzētu meklēt atbildes uz jautājumu – ko darīt? Kas būtu šīs karavīra bruņas šodienas izpratnē?

Uzreiz atzīšos, ka šī, sērijas noslēguma daļa, man nāca visilgāk. Arī visgrūtāk. Tāpēc, ka uzdot jautājumus ir daudz vieglāk, nekā uz tiem atbildēt. Tāpēc, ka viena, universāla, visiem derīga atbilde nemaz nav iespējama.

Imants Ziedonis teica: “Šausmīgi daudz taisnību. Nojukt var, ja nav savējās.”

Es teikšu, ka atbilde ir jāmeklē un jāatrod katram pašam. Un vispirms sevī. Manuprāt,  pirmais priekšnoteikums būtu apzināties, ka katrs no mums IR CILVĒKS. Spējīgs patstāvīgi spriest un ikvienā jautājumā pieņemt patstāvīgu lēmumu, balstoties savās zināšanās un pieredzē. Saprotams, ka vienā vai otrā gadījumā zināšanas var pietrūkt, bet tā ir iegūstamas, ja vien ir vēlēšanās.

Iespējams, būsiet dzirdējuši sentenci: “Tas, kam pieder informācija, valda pār pasauli.” Pēc vienas versijas šos vārdus ir teicis Nātans Maijers Rotšilds, viens no miljardieru Rotšildu klana dibinātājiem. Pēc citas versijas angļu filozofs, valstsvīrs un esejists Frānsiss Bēkons (1561. – 1626.). Bet, tam nav būtiskas nozīmes. Galvenais, ka sentence strādā. Tieši šo principu, manipulējot ar informāciju, Rotšildi izmantoja, sagrābjot kontroli pār Anglijas ekonomiku 19. gadsimta sākumā.

Katrā ziņā šo atziņu ir jāizmanto katram no mums, lai pārvaldītu paši sevi, savu dzīvi, lai mēs būtu Saimnieki paši sev. Saka arī – ja esi informēts, tad esi pasargāts. Tātad mūsu rīcība balstās uz mums pieejamās informācijas analīzi un secinājumiem, cik kritiski mēs izvērtējam mums pieejamo/sniegto informāciju. Vai mēs spējam, vai nespējam izprast katra mums sniegtās informācijas sniedzēja patiesos nolūkus, atšķirt informāciju no dezinformācijas, patiesību no puspatiesības un klajiem meliem. Protams, katrs secinājums būs subjektīvs, balstīts katra indivīda zināšanās un pieredzē. Un tas ir tikai normāli.

Mūsdienās, pārfrāzējot augšminēto sentenci, drīzāk gan iederētos teikt, ka tas, kas rada informāciju, pārvalda pasauli. Pavisam vienkārši! Lai sasniegtu sev vēlamos mērķus, nepieciešams tikai attiecīgi noformēt, izrediģēt un pasniegt plašai auditorijai paredzēto informāciju, vienlaikus limitējot un apkarojot jebkuru pretēju viedoklu pieejamību – vienkāršāk – īstenojot visstingrāko cenzūru. Šodien to mēs lieliski redzam visu lielāko plašsaziņas līdzekļu īstenotajā politikā.

Viss šis garais ievads ir tikai tādēļ, lai mēs mēģinātu izprast pašlaik notiekošos procesus un rast katram no mums pieņemamu izeju no situācijas, saprast, kā dzīvot tālāk.

Veca patiesība vēsta, ka izeja ir turpat, kur ieeja.

Atgriezīsimies pie tēmas – karavīra bruņas.

Iespējams, būsiet ievērojuši, ka šo ierakstu sēriju veidoju, izvēloties katras atsevišķās tās daļas virsrakstu, sadalot kopējo tēmu “Verga kakla siksna ir viegāka par karavīra bruņām” apakšvirsrakstos 

• verga
• kakla siksna
• ir vieglāka
• par karavīra bruņām.

Tātad – šoreiz stāsta tēma – karavīrs un karavīra bruņas. Par to, kāds ceļš mums būtu ejams.

Tēlaini izsakoties, mēs, cilvēce, pašlaik atrodamies krustcelēs. Kā jau krustcelēs, izvēle, kurp doties nav liela. Visi esam dzirdējuši par tā saucamo Lielo Restartu (Great Reset), par Jauno Pasauli, Jauno Kārtību u.t.t. Lai vai kā to nosauktu, atpakaļceļa vairs nav. Es redzu tikai trīs ceļus:

– vergu ceļš,

– bēgšana,

– karavīra ceļš.

Pirmais – verga ceļš.

Šis ceļš ir visvieglākais. Es teiktu – iluzoriski visvieglākais. Šeit nav jādara nekas. Tikai akla bezierunu pakļaušanās visiem varas uzstādījumiem, noteikumiem, likumiem. Nav jāuzdod varai neērti jautājumi. Nav nepieciešams, pat kaitīgi, domāt patstāvīgi – kungam labāk zināms! Viss notiekošais jāuzņem kā nenovēršams, jo viss tiek darīts tautas labā.

Vēl labāk – iesaistīties varas administrētajās nepaklausīgo apspiešanas akcijās. Šodien to jau sekmīgi dara dažādas spēka struktūras, piesedzoties ar dienesta pienākumu pildīšanu. Var jau teikt, ka šajā un līdzīgos gadījumos sadarbošanās ir notikusi piespiedu kārtā, bet no līdzatbildības šis attaisnojums neatbrīvo. Vienmēr ir iespēja atteikties, izdarīt savu izvēli.

Kā vienmēr, lai nepārslogotu administratīvos resursus, vergi tiek sarīdīti pret vergiem. “Pareizie” pret “nepareiziem”, vakcinētie pret nevakcinētajiem, kovidfani pret skeptiķiem un tā bez gala. Pavisam nelietīgi un ciniski ir varas plāni piešķirt privilēģijas vakcinētajiem. Tā teikt – kāds kārumiņš īpaši paklausīgajiem vergiem. Tas pats sakāms par tā saucamajām kovidpasēm (pilnīgi vienalga kā nosauc šo potes saņemšanas apliecinājuma papīrīti).

Mēs esam bīstami tuvu situācijai, kad tiks izveidotas īpašas zonas vakcinētajiem un nevakcinētajiem. Faktiski  uzstādījums visu ierobežojumu atcelšanai tikai pēc noteiktas iedzīvotāju daļas novakcinēšanas ir atklāta šantāža un naida kurināšana. Īsāk – režīma īstenošana pašu apspiesto rokām. Tikai naivas ir šo, pēc būtības kolaboracionistu cerības uz savu kādu īpašu statusu pasaules Jaunajā Kārtībā. Tas attiecas uz visu līmeņu režīma atbalstītājiem un vietējiem administratoriem. Nu, nebūsiet jūs pēc sava melnā darba padarīšanas vergturiem vairs vajadzīgi.

ARĪ PĒC JUMS ATNĀKS!

Otrais ceļš – bēgšana.

Ir diezgan daudz dzirdēts par šo ideju – bēgt prom no pilsētām, no problēmām. Atgriezties pie naturālās saimniekošanas, bez mūsdienu tehnoloģijām, bez visa tā, pie kā esam tik ļoti pieraduši. Iespējams, ka kādam tāds iespējamais dzīvesveids būtu pieņemams, bet… nez vai vara tik viegli atļaus kādai vergu grupai netraucēti dzīvot tādā pirmatnējā kopienā. Un nav jau mūsu zemītē (Latvijā) arī nemaz tādu tik ļoti nesasniedzamu nostūru.

Es šo bēgšanas ceļu vērtēju kā zināmas gļēvulības izpausmi. Arī šī ir padošanās vergturu noteikumiem – tāda piespiedu pašizolācija. Ir jāsaprot, ka jebkurš režīms, jebkura totalitāra varas sistēma ir spējīga pastāvēt pirmām kārtām balstoties uz vienaldzīgo pakļaujamās tautas daļu. Un bēgšana zināmā mērā ir vienaldzības izpausme. Vienaldzīgo princips, nekur neiejaukties, ir primārais varturu spēka avots.

Problēmas ir jārisina, nevis no tām jābēg! Kas atliek?

Trešais – karavīra ceļš.

Ja mēs nevēlamies bez ierunām samierināties ar savu verga statusu, ja mēs nevēlamies ar savu bezdarbību turpināt atbalstīt mums uzspiesto paverdzināšanu, tad šis ir vienīgais ceļš – visgrūtākais, bet tas ir ceļš BRĪVIEM CILVĒKIEM, bez jebkādām kakla siksnām. Tā ir cīņa ar sevi, par sevi, par ģimeni, par nākotni, par BRĪVĪBU.

Es speciāli uzskaitījumu sāku ar cīņu ar sevi. Kas pār mums valda, kas mūs vada? Pazīstamais bulgāru politiķis PLAMENS PASKOVS (Plamen Paskov) atbild pavisam vienkārši, pat skarbi. Tā ir mūsu muļķība, mūsu nezināšana, mūsu bezatbildība. Bez šīm trim komponentēm tas mūsu pāvaldes, mūsu pazemojumu, mūsu pakļaušanas režīms vispār nebūtu iespējams. Nevaru nepiekrist.

Šeit vietā būtu kāds Internetā redzēt video fragments. Nepateikšu, kas tieši teica šos vārdus, bet tas arī nav būtiski. Es parakstos zem katra šeit teiktā vārda. Mēģināšu latviskot.

“Apbrīnojami, ka cilvēki joprojām tic, ka viņiem ir kaut jel kādas tiesības, ka viņus aizsargā konstitūcijas, cilvēktiesību konvencijas, deklarācijas. Vai tiešām jūs nesaprotiet, ka tas ne tuvu nav tā? Ja jūs uzskatiet, ka jūsu tiesības aizsargā kaut kādi dokumenti, kurus jūs pat redzējuši neesat, tad atcerieties koncentrācijas nometnes, golodomorus (mākslīgi izraisīts bads), Staļina represijas, karus, kuros galvenokārt cieta nevainīgi cilvēki. Vai tad nebija konstitūcijas, cilvēktiesību aizsardzības pantu? BIJA! Tad kāpēc tika pieļauti tik klaji pārkāpumi valsts un pat starptautiskajā līmenī?

Atbilde vienkārša! Cilvēce kā dzīvoja, tā joprojām dzīvo verdzības iekārtā, kura sabiedrības attīstības gaitā pastāvīgi modernizējas, rezultātā iegūstot BRĪVĪBAS ILŪZIJAS veidolu. Katrs cilvēks domā, ka viņš ir aizsargāts un, ka viņam ir kaut kādas tiesības..Patiesībā tas ne tuvu nav tā. Kā rāda vēsture, visi šie likumi nav nekas vairāk kā IDEJA jeb TEORIJA. Praksē mēs redzam, kā cilvēktiesības aizvien vairāk un vairāk ierobežo, manipulējot ar dažādiem iemesliem, sākot ar patriotiskiem, reliģioziem u. tml., līdz šodienas COVID histērijai.

Konstitūcijas mūsdienās ir kā drošības spilvens, ar kuru sevi no tautas dusmām pasargā varturi Jums saka – izejiet tikai uz miermīlīgiem protestiem, risiniet visu konstitucionālā ceļā. Tai pat laikā vara uzspļauj konstitūcijai, uzspļauj jūsu tiesībām, visu risinot ne tuvu miermīlīgiem līdzekļiem. Bet, pats galvenais, cilvēki uz to “uzķeras” un paklausīgi visu pacieš, pieļaujot sevi pakāpeniski iznīcināt. Bet… tas ir raksturīgi tikai nebrīviem cilvēkiem – VERGIEM.” Kādi secinājumi?

Šādu es redzu pašreizējo situāciju. Nepretendēju uz vienīgo patiesību. Balstos tikai uz savu pieredzi un zināšanām, kuras cenšos nemitīgi papildināt. Jūs varat man piekrist, varat nepiekrist. Varbūt jums ir cits redzējums? 

Rezumējot visas raksta “Verga kakls siksna ir vieglāka par karavīra bruņām” daļas:

– verga – cilvēce kā dzīvoja, tā joprojām dzīvo verdzības iekārtā.

– kakla siksna – mūsu BRĪVA CILVĒKA pamattiesības netiek ievērotas – faktiski to nemaz nav. Neskaitāmie cilvēku kontroles, vadīšanas (manipulācijas) un brīvību ierobežojošie mehānismi ir mūsu kakla siksnas.

– ir vieglāka – ir vieglāk paklausīgi nest varas uzlikto slogu, pakļauties jebkādam diktātam, nekā cīnīties par savām tiesībām, par savu brīvību, tādējādi pakļaujot sevi dažādām represijām.

– par karavīra bruņām – šajā, pēc būtības karā pret cilvēci mēs visi esam karavīri (neapspriedīšu šoreiz, pret ko mums jākaro un, kas tos personificē). Kurš brīvprātīgi padosies gūstā (verdzībā), kurš dezertēs, kurš apvilks karavīra bruņas un cīnīsies – tā katra izvēle. Starta noteikumi – ceļa izvēle visiem vienāda. Karavīra – cīnītāja ceļš prasīs daudz. Cīņu ar sevi, pārliecību, gribasspēku un drosmi pastāvēt uz savām  BRĪVA CILVĒKA tiesībām. Tās tad arī ir tās stiprākās karavīra bruņas. Un, protams, zināšanas, informācija, patstāvīga domāšana un analīze. Atcerieties – tas, kas ir informēts, tas ir pasargāts, tas valda pār pasauli. Šajā gadījumā valda pār sevi, pār savu dzīvi, ir BRĪVS CILVĒKS.

Raksts tiek papildināts!

Views: 22