Ievadvārdi atjauninājumiem.
Šī lapa tika publicēta nu jau tālajā 2021.gada februārī. Tā kā jau ir pagājuši vairāk nekā četri gadi un nu jau tā ir, lai arī visjaunāko laiku, bet tomēr vēsture, uzskatu par nepieciešamu veikt nelielu atskatu uz šo laikaposmu. Un, protams, arī iespēju robežās atjaunot informāciju šajā lapā, lai jūs neteiktu, ka tas viss ir sen jau pagājis un vairs nav taisnība. Tomēr paturēšu sev tiesības neko no agrāk publicētās informācijas nedzēst, jo tā tomēr ir vēsture un to sagrozīt vai kaut ko noklusēt manuprāt nebūtu pareizi. Saglabāju arī pirms četriem gadiem šai lapai rakstītos ievadvārdus.
Neliels ieskats šo, nu jau vairāk kā četru gadu notikumos.
2022. gads.
- “2022.gada 24. februārī 5:50 pēc Maskavas laika Putins izsludināja vispārēju iebrukumu Ukrainā kā “īpašu militāru operāciju” ar mērķi “panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju”. 10 minūtes vēlāk Krievijas Bruņotie spēki veica raķešu triecienus lidostām un militārajiem objektiem Kijivā, Harkivā un Dņipro un sāka virzīties dziļāk Ukrainas teritorijā. Vienlaikus DTR un LTR bruņotie formējumi visā Donbasa frontes līnijā atsāka karadarbību pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem. Ukraina pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Krieviju.” Tā raksta “visu zinošā” Wikipēdija. Šo atzīmēju tikai tāpēc, ka šī “īpašā militārā operācija” ar vienu vēzienu pārtrauca globālistu uzsākto un gandrīz divus gadus ieilgušo “speciālo operāciju” – genocīdu pret visas pasaules iedzīvotājiem – KOVIDŠOVU. Secinājumus varam izdarīt paši – cik pamatota un cik no nopietna bija šī PVO izsludinātā “briesmīgā” pandēmija, ja to “vienā rāvienā” spēja apturēt Krievijas uzsāktā “speciālā operācija” Ukrainā. Ukraina – it kā neliels pleķītis salīdzinājumā ar visu pasauli, bet šis “kariņš” momentā pievārēja kovidšovu. Tad kādi patiesībā bija tā mērķi? Domāju atbilde skaidra – pakļaut, kontrolēt, maksimāli samazināt cilvēku skaitu uz šīs zemītes – atbilstoši globālistu lielā restarta plāniem. Un nebija, nav un nebūs nekādas saistības ar PVO “ārkārtīgām rūpēm” par cilvēces veselību. Vienkārši augšminētais karš arī ir viens no efektīgākajiem cilvēku iznīcināšanas līdzekļiem un kur nu vēl lieliska iespēja karu uzorganizētājiem, rīkotājiem un kurinātājiem pamatīgi nopelnīt gan uz upuru, gan uz tautu rēķina.
- Krievijas sāktais karš Ukrainā aktualizēja jautājumu par atbrīvošanos no padomju laika pieminekļiem Latvijā. Saeima izvēlējās atbrīvoties no padomju režīmu slavinošiem objektiem. Ar īpašu likumu noteica – totalitāros režīmus slavinoši objekti jādemontē līdz 15. novembrim. Lielāko uzmanību pievērsa padomju pieminekļa nojaukšanai Rīgā, Uzvaras parkā. Uzvaras parka pieminekļa demontāža ritēja veikli – divu dienu laikā nogāza vairākas skulptūras pieminekļa pakājē, 25. augustā pēc vairāku stundu kalšanas darbiem nogāza centrālo objektu – 79 metrus augsto obelisku. Tikai… no visu šo pasākumu kompleksa kā āža kāja lien ārā to iedvesmotāju un organizatoru galvenais mērķis – šķelt sabiedrību. Rusofobija sit augstu vilni un dažādās tās izpausmēs turpinās līdz pat šai dienai. Nedomāju, ka tas jel kā veicina valsts iekšējo drošību.
- Somija un Zviedrija sāk ceļu uz NATO. Līdz ar Krievijas karu Ukrainā NATO atzina Krieviju par nopietnu draudu un lēma palielināt Baltijas valstu un visa alianses austrumu flanga aizsardzību. NATO vienojās arī paplašināt aliansi. Tādēļ Zviedrija un Somija saņēma NATO uzaicinājumu pievienoties aliansei. Abas valstis ilgstoši atturējās no iesaistīšanās NATO. Taču Krievijas iebrukums Ukrainā radikāli mainīja drošības situāciju Eiropā, un abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū strauji pieauga atbalsts dalībai NATO. Somija un Zviedrija iesniedza pieteikumus dalībai NATO. Šis lēmums jāratificē visām 30 esošajām NATO dalībvalstīm. Sākotnēji valstu pievienošanos NATO neatbalstīja Turcija. Tagad Turcija paudusi atbalstu, bet valstis vēl meklē kompromisu.
- Latvija par prioritāti izvirza aizsardzības spēju stiprināšanu. NATO apņemšanās stiprināt aizsardzību mūsu reģionā nozīmēja arī to, ka Latvija par prioritāti izvirzījusi aizsardzības spēju stiprināšanu. Latvija vairāk naudu atvēlēs aizsardzībai, – lai stiprinātu valsts drošību un nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kaujas spēju paātrinātu attīstību, paredzēts, ka 2023. gadā aizsardzības finansējums ir ne mazāks kā 2,25% no iekšzemes kopprodukta (IKP), 2024. gadā – ne mazāks kā 2,4%, bet 2025. gadā un turpmāk – ne mazāks kā 2,5% no IKP. Aizsardzības ministrija plāno vēl vienu starptautisku militāro bāzi – Zalves militāro poligonu – izveidot Aizkraukles un Jēkabpils novados. Poligona izveidei plāno pārņemt 81 zemes vienību vairāk nekā 1000 hektāru platībā Aizkraukles un Jēkabpils novadu teritorijā, kas atzīta par piemērotāko jauna militārā poligona izveidei, izvērtējot vairākas iespējamās vietas. Tāpat Latvija plāno ieviest obligātu militāro dienestu. Valsts aizsardzības dienests sākumā plānots brīvprātīgs, bet pakāpeniski tas kļūs obligāts vīriešiem no 18–27 gadu vecumam. Sievietēm dienests būs brīvprātīgi. Šeit gan var droši piebilst – latvju bāleliņu ieroču žvadzinātāji tīko nu jau arī sievietēm ieviest obligāto militāro dienestu.
- Latvijā ievēlēta 14. Saeima. 14. Saeimas vēlēšanas noslēdzās ar lielāku aktivitāti nekā pirms 4 un 8 gadiem. Pie vēlēšanu iecirkņiem 1. oktobrī veidojās rindas, kopumā pie urnām devās 59,3% balsstiesīgo. Parlamentā kopumā tika ievēlēti septiņi politiskie spēki: “Jaunā Vienotība”, Zaļo un Zemnieku savienība, “Apvienotais saraksts”, Nacionālā apvienība, “Stabilitātei!”, “Latvija pirmajā vietā” un “Progresīvie”. Neizpalika arī pārsteigumi. 5% barjeru iekļūšanai parlamentā nepārvarēja vairākas 13. Saeimā pārstāvētās partijas – “Attīstībai/Par!”, “Saskaņa” un “Konservatīvie”. Neiekļūstot Saeimā, atkāpās mūžīgās opozīcijas partijas “Saskaņas” vadītājs Jānis Urbanovičs, “Konservatīvo” valde, apvienības “Attīstībai/Par!” veidojošo partiju sadarbībā iestājusies pauze. Faktiski jau nekādu pārsteigumu. Tie paši vēži, varbūt tikai kulītes pamainījuši. Neizpratni varētu izraisīt tikai vēlētāju nevēlēšanās atcerēties tos personāžus un kompānijas, kas jau gadu desmitiem ved Latviju uz bezdibeni. Ja nu vienīgi to varētu norakstīt uz dažādām manipulācijā mar vēlēšanu rezultātiem.Un, ne bez pamata!
- Jauna valdība. Pēc vēlēšanām iezīmējās nākamās koalīcijas kodols – “Jaunā Vienotība”, “Apvienotais saraksts”, Nacionālā apvienībā. Valdībā tikt spīdēja arī Saeimas jaunpienācējiem “Progresīvajiem”. Taču izrādījās, ka galds uz trim kājām ir stabilāks par galdu ar četrām. “Progresīvos” atstāja opozīcijā. Prezidents valdību uzticēja veidot “Jaunās Vienotības” līderim Krišjānim Kariņam. Dažu nedēļu laikā – ar ministru biedru amatu ieviešanu un jaunas ministrijas izveidi – Kariņam izdevās izveidot savu otro Ministru kabinetu, kas ir 21. kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. “Apvienotais saraksts” un Nacionālā apvienība jaunajā valdībā katra atbildēs par četrām ministrijām, bet “Jaunā Vienotība” Kariņa personā ieņems premjera posteni, kā arī pārraudzīs sešas ministrijas, tostarp jauno Klimata un enerģētikas ministriju.
- Energocenu krīze . Jauna ministrija esot vajadzīga, jo steidzami jāmeklē izeja no energocenu krīzes un jāstiprina valsts energodrošība. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā vērojams būtisks energoresursu cenu kāpums. Tāpēc cilvēkus mudina virzīties uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Sākās “saules paneļu bums” – katru mēnesi vismaz 1000 mājsaimniecību Latvijā aprīko ar saules paneļiem. Tuvojoties apkures sezonai, Latvijā apstiprināja atbalstu energocenu krīzē iedzīvotājiem – daļēja kompensācija apkurei, pensiju piemaksas, plašāks mājokļa pabalsts. Vienojās arī par atbalstu uzņēmumiem.
- Inflācijas rekordi. Šogad krietni auga ne tikai apkures rēķini, bet arī preču un pakalpojumu cenas. Ja 2021. gads Latvijā noslēdzās ar gada inflāciju 7,9% decembra mēnesī, tad 2022. gadā inflācija turpināja kāpt. Jūnijā gada inflācija pārsniedza tā saucamo “trekno gadu” pīķi, sasniedzot 19,3%. Jāatgādina, ka 2008. gada maijā – “trekno gadu” laikā un īsi pirms ekonomiskās krīzes – gada inflācija sasniedza 17,9%. Nākamos 2022. gada mēnešus patēriņa cenu līmenis turpināja augt, uzstādot arvien jaunus rekordus. Augstākais līmenis septembrī – inflācija gada griezumā sasniedza 22,2%. Latvijas Banka paaugstināja gada vidējās inflācijas prognozi no 16,9% līdz 17,3%.Latvijas ekonomikā – lejupslīde, bet atkopšanos prognozē vien nākamā gada vidū.
Views: 133
Pages: 1 2